Klusā aiziešana nav darbinieka “slinkums”, bet signāls, ka iekšējā motivācija un piederības sajūta ir pavājinājusies. Tā rodas brīdī, kad cilvēks saglabā ārējo līdzdalību, bet atsakās no iekšējas iesaistes – kā aizsardzības mehānisms pret izsīkumu, neuzklausīšanu vai kultūras plaisu.

Seminārā parādīsim, kā šo parādību ieraudzīt nevis kā draudu, bet kā diagnostikas instrumentu organizācijas veselībai. Apskatīsim psiholoģiskos un strukturālos cēloņus, kas veicina distancēšanos: uzticības eroziju, neskaidras lomas, nevienlīdzīgu slodžu sadali, kā arī neatgriezenisku “mazo netaisnību” kumulāciju.

Dalībnieki mācīsies atpazīt agrīnās pazīmes – klusāku komunikāciju, iniciatīvas kritumu, minimālistisku izpildi un emocionālu neklātbūtni sapulcēs. Rādīsim, kā klusumu pārvērst par sarunas sākumpunktu, izmantojot drošas atgriezeniskās saites formātus un vadītāju mikroprasmes.

Praktiskajā daļā trenēsim uzticēšanās atjaunošanas soļus: skaidri vienošanās cikli, uzmanīga darba dizaina maiņa un taisnīguma pieredzes stiprināšana komandā. Pievērsīsimies arī vadītāju lomas maiņai – no kontroles uz skaidrības, prognozējamības un rūpju kultūras veidošanu. Uzzināsiet, kā mērīt iesaisti ar kvalitatīviem un kvantitatīviem indikatoriem un kā laikus iejaukties, pirms parādās kadru mainība.

Rezultātā iegūsiet rīku komplektu, kas palīdz ne tikai “dzēst ugunsgrēkus”, bet sistemātiski novērst riskus. Seminārs būs īpaši noderīgs HR speciālistiem un līniju vadītājiem, kuri vēlas apvienot cilvēkcentrētu pieeju ar biznesa rezultātu ilgtspēju. Ieguvums – spēja klausīties ne tikai vārdos, bet arī klusumā, kas bieži atsedz patiesāko organizācijas stāstu.